Zilā Spirulīna jeb Fikocianīns. 💙 Fiko... kas? 👀
Share
“Zilā spirulīna” patiesībā ir mums jau labi zināmās spirulīnas sastāvdaļa – savienojums fikocianīns, kas spirulīnai dod zilo pigmentu. Paga, bet spirulīna taču ir tumši zaļā krāsā..?! 🤨
Jā, zaļā.💚 Un arī zilā. 💙
Pēc klasifikācijas spirulīna pieder ciānbaktērijām jeb zilzaļajām aļģēm – tas nozīmē, ka to sastāvā ir gan zaļie pigmenti no hlorofila, gan arī zilie - no fikobiliproteīniem (gan arī īstenībā vēl oranžie no karotenoīdiem). 🤓🥕
Viens no fikobiliproteīniem ir zilais pigments fikocianīns, ko bieži sauc par ‘zilo spirulīnu’, kaut gan tā ir tikai spirulīnas sastāvdaļa – spirulīnā esošs un atsevišķi izdalīts pigments.
Austrumu zemēs fikocianīnu izmanto kā dabīgu krāsvielu gan kosmētikā, gan pārtikā. Dažs ārzemju veselīga uztura speciālists ar milzu-lielu sekotāju pulku (David Avocado Wolfe 🥑) apgalvo, ka fikocianīns ir vienīgais dabā sastopamais patiešām zilais pigments – visi pārējie, piem., tie plūmēs vai mellenēs vai citur esošie, pamatā ir brūni vai sarkani pigmenti ar dažādu citu krāsu sajaukumu, kas rezultātā augļiem liek izskatīties zilā krāsā, bet patiesībā tādi nav. 👀
Kāpēc tad fikocianīnu saukt par zilo spirulīnu?
Iespējams, šādu vārdu savienojumu izmanto tādēļ, jo ir daudz vieglāk iepazīt jaunu produktu ar jau cita atpazīstama produkta raksturojumu. ‘Zilā spirulīna’ izklausās krietni pazīstamāk un saistošāk, nekā ‘fikocianīns’, kas norāda uz jaunu bioloģiski-ķīmisku terminu ar mazliet bīstamu pieskaņu (shout-out to ciankālijs 🤟😎).
Arī iespējams, ka šāds divu vārdu savienojums tiek izmantots kā efektīvs veids, kā fikocianīnam piedēvēt spirulīnas raksturojumu, lai padarītu to atļautu tirgošanai un lietošanai pārtikā Eiropas Savienībā.*
Atpazīstamība vai atjautīgs triks, bet fikocianīns savu darbu dara.
Un dara to labi. 👍
Fikocianīnu izmanto kā ēdiena krāsvielu košļājamajai gumijai, piena produktiem un kosmētikā lūpu krāsās un acu ēnās Japānā, Ķīnā un Taizemē. Fikocianīns ir nozīmīgākais pārtikā un biotehnoloģijā izmantotais zilais pigments, pateicoties tā fluorescencei un antioksidatīvajām īpašībām.
Brīvie radikāļi (šoreiz ķīmiski savienojumi, nevis revolucionāra sabiedrības daļa) ir iesaistīti daudzos nozīmīgos procesos ķermenī – no mūsu skatpunkta gan pozitīvos, gan arī negatīvos. ☯ Tie ir iesaistīti gan gremošanas, vielu uzsūkšanās, elpošanas, traumu un ievainojumu dzīšanas procesos utt., bet to pārlieku liels un nekontrolēts daudzums ir par pamatu dažādu slimību un veselības traucējumu aizsākumam – iekaisumiem, aterosklerozei un pat vēzim. Gluži kā ar uguni – tā ir jauka un patīkama līdz brīdim, kamēr tā kļūst nekontrolējama. 😒🔥
Viens veids, kā ķermenī tiek ietekmēts un kontrolēts šis process, ir ar antioksidantu palīdzību, kas spēj neitralizēt nekontrolētu brīvo radikāļu savairošanos.
Spirulīnas kontekstā to pieminu tāpēc, ka tieši spirulīna uzrāda ļoti labu antioksidantu aktivitāti, spējot neitralizēt dažāda veida brīvos radikāļus. Un tieši fikocianīns ir galvenā spirulīnas sastāvdaļa, kas atbild par tās antioksidatīvajām īpašībām. Un, jā, starp citu, fikocianīna antioksidanta aktivitāte ir gandrīz vienāda ar C-vitamīna aktivitāti.
Tāpēc, vai tas ir fikocianīns, vai zilā spirulīna - nav svarīgi, kā to saucam. Galvenais ir saprast tā iedarbību un izmantot to savā labā. 🙂
Lūdzu, Tev - fikocianīns. 💙🧠
*ES regulas nosaka, ka pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kas līdz 1997. gada 15. maijam nav tikuši lietoti pārtikā vai Uztura Bagātinātāju sastāvā Savienības teritorijā, ir uzskatāmi par Jauno Pārtiku un pirms tās laišanas apgrozībā ir jāveic to Drošības novērtējums, saskaņā ar Jaunās Pārtikas Regulu 2015/2283.
https://ec.europa.eu/food/safety/novel_food/catalogue/search/public/index.cfm#
AVOTI
(1) “Phycobiliproteins or C-phycocyanin of Arthrospira (Spirulina) maxima protect against HgCl2-caused oxidative stress and renal damage”
https://doi.org/10.1016/j.foodchem.2012.07.063
(2) “Preparation of phycocyanin microcapsules and its properties”
http://dx.doi.org/10.1016/j.fbp.2013.07.008
(3) “Iron-chelating ability and antioxidant properties of phycocyanin isolated from a protean extract of Spirulina platensis”
doi:10.1016/j.foodchem.2008.02.021